Ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi.

Latvijas Bankas ekonomiste Foto: Shutterstock Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek.

Ir skaidrs, ka pie vienāda "iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju" kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās. Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs.

ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi

Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro.

Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku.

Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksaii palīdzību. Varam salīdzināt nevienlīdzību, kāda rodas tirgus darbību rezultātā pēc nodokļiem, taču pirms pensijām un pabalstiemar rīcībā esošo ienākumu nevienlīdzību pēc pensijām un pabalstiem. Tas, cik lielā mērā pensiju un pabalstu rezultātā tirgus ienākumu nevienlīdzība mazinās, norāda uz mūsu sociālās atbalsta sistēmas efektivitāti. Kopš Arī rīcībā esošo ienākumu nevienlīdzība sarukusi, bet gadu gaitā bijusi mazāk svārstīga.

Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies ,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no

Salīdzinot 1. Džini indeksa attīstība ES un Baltijas valstīs, Avots: Eurostat Džini indekss attiecībā uz rīcībā esošajiem ienākumiem Latvijā ir starp augstākajiem ES, kas norāda uz lielāku ienākumu nevienlīdzību 2.

  • Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
  • Par fizisku personu ienākumu legalizāciju - Latvijas Vēstnesis

Aptaujas, uz kurām balstīti dati par ienākumu nevienlīdzību, cieš no vispārzināmām nepilnībām, piemēram, respondenti var neatklāt visus savus ienākumus; visbagātākā sabiedrības daļa aptaujās iekļūst retāk, tādējādi pilnībā neatspoguļojot nevienlīdzības līmeni. Turklāt aptaujas uzrāda tikai ienākumus, kas gūti konkrētā pārskata periodā visbiežāk — vienā gadābet maz pastāsta par to, kā sadalīta kopējā tautsaimniecībā uzkrātā bagātība. Iepriekš minētās problēmas daļēji cenšas risināt Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja MFPA iii, kurā rodama informācija ne tikai par mājsaimniecību ienākumiem un patēriņu, bet arī par to aktīviem un saistībām — un tādējādi arī neto bagātībuiv [1].

Turklāt MFPA īpaši cenšas nodrošināt bagātās sabiedrības daļas pilnvērtīgāku atspoguļošanuv.

  • FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par ,7 miljoniem eiro atpaliek no plāna - LV portāls
  • Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā

Latvijas gadījumā papildus respondentu atbildēm atsevišķos gadījumos tika izmantoti arī administratīvie dati, tādējādi nodrošinot precīzāku un pilnvērtīgāku informāciju par mājsaimniecību finanšu situāciju. Izmantojot MFPA datus 3.

FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro atpaliek no plāna

Džini indekss neto bagātībai visās apskatītajās valstīs ir augstāks nekā Džini rīcībā esošajiem ienākumiem, un Ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi šī nevienlīdzība ir visaugstākā.

Augsta bagātības koncentrēšanās maza iedzīvotāju loka rokās ir vēl lielāks kavēklis vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai nekā augsta ienākumu nevienlīdzība.

Sociālās mobilitātes iespējas ir apdraudētas, jo cilvēka sasniegumi diemžēl nav atkarīgi tikai no viņa paša uzcītības un darba, bet gan arī no viņa sākotnējā stāvokļa — indivīdam pieejamās izglītības, tā, cik lielā mērā indivīds pakļauts nelabvēlīgai videi, augstam stresa līmenim piemēram, liela ģimenes parādu sloga dēļ utt.

Nevienlīdzība veicina sociālo noslāņošanos un nerisināta no paaudzes paaudzē kļūst arvien problemātiskāka.

Footer menu

Piemēram, eiro zonā aktīvu un ienākumu atšķirības starp dažādām vecuma grupām ir ievērojami mazāk izteiktas nekā Latvijā — visu vecuma grupu mediānas ir salīdzinoši tuvas tautsaimniecības mediānai 1.

Latvijā jaunākajām mājsaimniecībām pieder gan daudz vērtīgāki īpašumi, gan dārgāki transportlīdzekļi. Turklāt to ienākumi ievērojami pārsniedz tautsaimniecības vidējo rezultātu. Savukārt vecākā gadagājuma mājsaimniecībām gan ienākumi, gan aktīvu vērtība visbiežāk ir krietni zem vidējā. Tuvas vērtības tautsaimniecības mediānai tiek apzīmētas ar dzeltenu krāsu, lielas pozitīvas atšķirības — ar zaļu, bet lielas negatīvas atšķirības — ar sarkanu. Secināms, ka Latvijā lielākās negatīvās atšķirības no tautsaimniecības vidējā rezultāta ir vecāka gadagājuma mājsaimniecībām.

Tāpēc nav brīnums, ka, aplūkojot iedzīvotāju sadalījumu pēc nodarbinātības statusa pa ienākumu grupām, redzams, ka zemāko ienākumu grupā lielāko daļu veido pensionāri 4. Pensionāru īpatsvars pirmajā ienākuma kvintilēvi Latvijā ir divas reizes lielāks nekā eiro zonā.

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Otra lielākā grupa zemāko ienākumu kategorijā ir bezdarbnieki. Ienākumu nevienlīdzība ietekmē ne tikai atsevišķus indivīdus vai mājsaimniecības, bet arī tautsaimniecības attīstību kopumā. Nevienlīdzība laika gaitā veicina sabiedrības neapmierinātības kāpumu, un augošā netaisnības izjūta starp iedzīvotājiem, kas pieder zemākajiem ienākumu līmeņiem, var izraisīt politisku nestabilitāti.

Tā kā nevienlīdzība ir mūsu ekonomikas dalībnieku, valdības, institūciju lēmumu rezultāts, tad mūsu spēkos ir arī to mazināt. Vienlīdzīgas iespējas valsts var stimulēt, piemēram, nodrošinot kvalitatīvas un darba tirgum atbilstošas izglītības gan formālās, gan neformālās pieejamību visiem iedzīvotājiem, un cerēt, ka ar to pietiks, lai nākotnē mazinātos arī rezultātu nevienlīdzība. Ir iespējams arī mainīt pašreizējo ienākumu un bagātības pārdales politiku ar mērķi mazināt nevienlīdzību.

Taču, to darot, jāņem vērā mūsu sabiedrības specifika. Piemēram, politika, kas vērsta uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes palielināšanu un ir adekvāts rīks nevienlīdzības mazināšanai Eiropā, nederēs, lai risinātu nabadzīgāko iedzīvotāju problēmas Latvijā.

Tas tādēļ, ka šī politika nespēj "aizsniegt" zemo ienākumu grupu, kurā, kā iepriekš minējām, dominē pensionāri un bezdarbnieki.

Šīs iedzīvotāju grupas ienākumus var ietekmēt ar tiešiem pabalstiem. Tas nozīmētu pabalsta ieviešanu, veicot piemaksas trūcīgākajiem iedzīvotājiem līdz noteiktam minimālam ienākuma līmenim, faktiski garantējot, ka neviena sabiedrības locekļa ienākumi nebūs zemāki par GMI.

Šeit svarīgi saprast, ka GMI līmenis un pabalsta apmērs nav viens un tas pats. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp GMI ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi ar ģimenes locekļu skaitu un kopējiem ģimenes ienākumiem.

Vēlos informēt, ka tekstā:

Līdz ar to GMI pabalsts atšķirtos katrai ģimenei. Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. Katra pašvaldība ir tiesīga dažādām iedzīvotāju grupām noteikt citu GMI līmeni, kas nav zemāks par šo līmeni.

Veicot aprēķinus, noteicām vairākus mērķa GMI apjomus tā, lai tā ieviešana samazinātu Latvijas rīcībā esošo ienākumu Džini indeksu: 1 līdz ES vidējam līmenim un 2 līdz pat Zviedrijas līmenim.

Viena no iespējamajām GMI izmaiņu kombinācijām, kas sasniegtu šos mērķus, būtu GMI palielinājums līdz atbilstoši 1 eiro un 2 eiro. Tātad, lai iecerētās politikas izmaiņas finansētu, nepieciešams ievērojams apjoms papildu līdzekļu. No pirmā acu skatiena šāda reforma nešķiet visai reālistiska, raugoties no valsts budžeta viedokļa.

ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi

Tomēr reformu var veikt pakāpeniski, ne vienā gadā, tam atrodot atbilstošus finansēšanas avotus. Viena iespēja ir novirzīt šādam mērķim visus līdzekļus, ko valsts budžets papildus iegūtu no ēnu ekonomikas mazināšanas. Šāds piedāvājums šķiet loģisks, raugoties gan no paaudžu solidaritātes viedokļa, gan arī būtu vienkārši skaidrojams sabiedrībai, aicinot godīgi maksāt visus nodokļus.

Ēnu ekonomika samazina valsts ieņēmumus un līdz ar to — pieejamo sociālo atbalstu, ko būtu ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi pārdalīt visnabadzīgākajām iedzīvotāju grupām.

Aplokšņu algu saņēmēji arī paši ir sociāli neaizsargāti. Turklāt nākotnē sabiedrības nevienlīdzība varētu kļūt par vēl lielāku problēmu, jo personu, kas šobrīd darbojas ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi ekonomikā, nākotnes pensijas, visdrīzāk, būs ļoti nelielas, tādējādi vēl izteiktāk pakļaujot šo grupu nabadzības riskam vecumdienās.

Lai Latvijas budžets būtu spējīgs realizēt iepriekš minēto GMI palielināšanas scenāriju, ēnu ekonomikas apjoms jāsamazina aptuveni par 1 vienu piektdaļu un 2 vienu trešdaļu. Lai gan ļoti ambiciozs, pat Zviedrijas līmenim ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi Džini līmeņa sasniegšanas scenārijs nešķiet pilnīgi neiespējams, jo īpaši ņemot vērā, ka, piemēram, no Nevienlīdzība Latvijā ir salīdzinoši augsta, un mūsu pašreizējā sociālā atbalsta sistēma šo problēmu risina daudz mazākā mērā nekā ES.

Ienākumu un bagātības sadalījums pa demogrāfiskajām grupām Latvijā ir atšķirīgs no vairuma pārējo ES valstu, un tādēļ uzmanīgi jāizsver, kādi varētu būt efektīvākie politikas rīki tieši Latvijas gadījumā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi mazināšanā.

Viedoklis Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieciskās grupas locekle Anna Zasova Latvijā ienākumu nevienlīdzības līmenis ir viens no augstākajiem ES.

Tam ir vairāki iemesli, bet nozīmīgs faktors ir pabalstu politika.

Laidienu arhīvs

Ienākumu testētie pabalsti tiek maksāti atkarībā no cilvēku ienākumiem - pabalsts pienākas tikai tiem, kam ienākumi ir zemāki par noteiktu slieksni. Tāpēc šie pabalsti ir labi mērķēti tieši uz trūcīgākajām iedzīvotāju grupām un ir efektīvs veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību.

Latvijā ir divi ienākumu testētie pabalsti — GMI pabalsts un mājokļa pabalsts.

GMI pabalsts ir ļoti zems un nav piesaistīts nevienam ekonomisko attīstību raksturojošam rādītājam. Šo ir plānots mainīt - Labklājības ministrijas izstrādātajā "Plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai Tas ir solis pareizajā virzienā, jo skaidrs, ka pašreizējais GMI pabalsta līmenis nav pietiekams un nākotnē pabalsti trūcīgākajiem iedzīvotājiem ir jāpalielina.

Jāmaina ne vien pabalstu līmenis, bet arī princips, pēc kura tie tiek piešķirti.

ekonomiskais rezultāts papildu ienākumi

Pašreizējie noteikumi paredz, ka, ja GMI pabalsta saņēmējs sāk strādāt un gūt ienākumus, saņemtā pabalsta apmērs tiek samazināts par to pašu lielumu, par kuru pieauguši viņa ienākumi no darba. Piemēram, ja ienākumi no darba ir palielinājušies par 30 eiro, pabalsta apmērs tiek samazināts par 30 eiro. Cilvēki ir noķerti tā dēvētajā nabadzības slazdā, kad ienākumi ir tik zemi, ka nav iespējams sākt strādāt.

Risinājumi šai situācijai var būt dažādi. Piemēram, var nesamazināt pabalstu par to pašu lielumu, par kuru pieaug darba ienākumi, bet samazināt to pakāpeniski piemēram, par katru papildus nopelnīto eiro pabalsts tiek samazināts par 0.

Cits iespējamais risinājums ir maksāt speciālus pabalstus tiem, kuri sāk strādāt — tas uzlabotu stimulus strādāt, palīdzētu trūcīgākajiem iedzīvotājiem izrauties no nabadzības slazda un veicinātu ienākumu nevienlīdzības samazināšanos.

Skatiet arī