Tirdzniecības mehānisms, kā veidot biznesu biržā. Rīgas fondu birža pārgājusi uz jaunu vērtspapīru tirdzniecības sistēmu :: Dienas Bizness

Valsts uzņēmumu akcijas jālaiž biržā. Saruna ar “Nasdaq Riga” vadītāju | rankaspiens.lv

Pagājuši gandrīz divdesmit gadi, un nekas nav mainījies. Kāpēc jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā ir tā iestrēdzis, un kāpēc politiskā vide tik ļoti pretojas šīm pārmaiņām? Auziņa-Melalksne: Kopumā tas saistīts ar to, ka gan vienkāršie cilvēki, gan politiķi slikti saprot, kāpēc vispār ir vajadzīgs kapitāla tirgus. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Tāpēc, ka tas ir viens no ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem — tas palīdz efektīvi izmantot un izvietot to naudas masu, kas pieejama ekonomikā. Vienā pusē ir privātpersonas, kurām ir nauda depozītos, Latvijas gadījumā tie ir apmēram 10 miljardi eiro, un visu līmeņu pensiju fondi, ap četriem miljardiem eiro.

Otrā pusē ir uzņēmumi, kuriem vajag naudu attīstībai. Izpratnes par to, ko spēj dot kapitāla tirgus, Latvijā, manuprāt, ir nepietiekami.

iespējas bez depozīta bonusa

Politiķi un uzņēmēji, kad viņiem to skaidro, bieži vien atbild — bet mums taču ir bankas, kas visu finansē. Pasaules pieredze tomēr rāda, ka kapitāla tirgus ir vajadzīgs. Attīstot kapitāla tirgus ekosistēmu, parādās alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas uzņēmumiem, tajā skaitā MVU, kuri līdz šim pamatā ir finansējuši savu attīstību ar kreditēšanu.

Dzīves atskaites punkti

Iedzīvotāju uzkrājumus pārvēršot produktīvās investīcijās, tiek veicināta privātpersonu investīciju kultūras veidošanās. Attīstās korporatīvas pārvaldības un caurspīdīguma prakse, līdz ar to arī mazākuma akcionāru aizsardzības pieredze un prakse. Pieaug valsts starptautiskā atpazīstamība un pievilcīgums ārvalstu investoru skatījumā.

scalper ma binārām opcijām

Bankām mēdz gadīties krīzes, ir projekti, ko bankas nefinansē un nekad nefinansēs. Labi, bet kāpēc valsts uzņēmumiem būtu jābūt biržā? Ja paskatāmies uz TOP uzņēmumu kā veidot biznesu biržā Latvijā, redzams, ka starp pirmajiem divdesmit puse ir valstij piederoši uzņēmumi.

Kapitāla tirgus Latvijā nespēs veiksmīgi funkcionēt, ja šie uzņēmumi daļu savu akciju nelaidīs apgrozībā biržā. Privātajā sektorā šāda izmēra uzņēmumu vienkārši nav.

cik var nopelnīt no tiešsaistes atsauksmēm

Par to liecina gan Igaunijas un Lietuvas, gan arī Polijas pieredze. Arī naudas devēji, pirmkārt jau pensiju fondi, galvenokārt ir ieinteresēti investīcijās lielajos uzņēmumos to stabilitātes un prognozējamības dēļ. No otras puses — arī valstij piederošajiem uzņēmumiem nauda ir nepieciešama.

Tieši ar kapitāla tirgus palīdzību ir iespējams novirzīt Latvijā esošo naudu uzņēmumu attīstībai un vienlaicīgi ļaut investoriem nopelnīt. Latvijā ir zemākā tirgus kapitalizācija pret IKP Eiropas Savienībā, proti, visu biržā kotēto akciju vērtības attiecība tirdzniecības mehānisms iekšzemes kopproduktu.

Propagandas meistars

Kāpēc tā? Ir veiksmīga ekonomiskā vēsture, ilgi nav bijis kara, un līdz ar to arī attīstīta investīciju kultūra, kā arī pastāv tādi nodokļu mehānismi, kas to veicina, un pastāv efektīva tiesu sistēma strīdu risināšanai.

Zviedri vispār uzskata, ka nauda nav jāiegulda dzīvokļa pirkšanā, bet gan ir jāinvestē akcijās. Jau daudzus pēdējos gadus Zviedrijā ir vairāk sākotnējo publisko piedāvājumu nekā vienā no pasaules finanšu centriem — Londonas biržā. Rezultātā Zviedrijas ekonomika aug un plaukst. Rezultātā uzņēmums piesaistīja ,7 miljonus eiro.

Lielākā daļa jeb ,2 milj. Piesaistīto naudu Tallinas osta investēs uzņēmuma attīstībā. Ar šī piemēra palīdzību skaidri redzams, ka interese ieguldīt savas valsts vai reģiona uzņēmumos ir.

vospari binārā opcija

Kādi ir pierādījumi tam, ka akciju vai citu vērtspapīru kotēšana biržā izraisa pozitīvas pārmaiņas uzņēmumā? Jebkuras biržas sarakstos būs labi pārvaldīti uzņēmumi un ne tik labi pārvaldīti.

Tomēr mums ir vairāki lieliski piemēri. Pirms desmit gadiem, kad apcietināja un tiesāja uzņēmuma vadību par kriminālām darbībām iepirkumos, uzņēmuma reputācija bija slikta gan Latvijas, gan Baltijas mērogā. Uzņēmumam tika nomainīta vadība, un tā ar jaunu sparu metās atjaunot uzņēmuma reputāciju, lai atgūtu sadarbības partneru uzticību.

Viena no lietām, ko uzņēmums izdarīja, — izlaida publiskas, biržā kotējamas obligācijas. Lai to izdarītu, uzņēmumam bija vajadzīgs labs kā veidot biznesu biržā, bija jāsakārto pārvaldība atbilstoši labajai praksei, un tirdzniecības mehānisms to mērķtiecīgi izdara.

Uzņēmuma reputācija pamazām uzlabojas. Vai Lietuvā un Igaunijā arī ir šādu pozitīvu pārmaiņu piemēri? Tieši ārvalstu investori ir tie, kurus ļoti interesē ieguldījumu iespējas lielākos un stabilākos uzņēmumos.

Igaunija ir mazāka valsts nekā Latvija un tajā ir mazāk uzņēmumu, tomēr tirgus kapitalizācija ir krietni augstāka.

atšķirība starp biržu un biržu

Arī Lietuvā tirgus kapitalizācija un apgrozījums ir lielāki nekā Latvijā. Iemesls ir vēsturisks — viņu telekomunikāciju uzņēmums tika kotēts biržā un turpina kotēties. Turpat biržā ir arī visi Lietuvas enerģētikas sektora uzņēmumi — gan gāzes pārvades, gan elektroenerģijas sektora uzņēmumi — viss, kas Latvijā ir pilnībā valsts rokās.

Biržā atrodas neliela uzņēmumu akciju daļa, valsts joprojām saglabā pilnīgu kontrolpaketi, taču vienlaikus šie uzņēmumi ir veiksmīgi un labi pārvaldīti, tie regulāri atklāj informāciju par savu darbību un maksā dividendes, ik dienu rūpējas par vērtības pieaugumu.

Martynov Timofey - biržas tirdzniecības guru

Vai ir pierādījumi tam, ka, sākot kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā, pieaug valsts ieņēmumi no dividendēm šajos uzņēmumos? Kopumā ir pierādīts, ka uzņēmumi, kuros ir privātā kapitāla kā veidot biznesu biržā, ir veiksmīgāki iespēja nāk darbībā nekā simtprocentīgi valsts uzņēmumi.

Jo lēmumi, kas tiek pieņemti akcionāru līmenī, tajā skaitā, piemēram, par dividenžu izmaksu, ir ekonomiski, nevis politiski motivēti. Domāju, tas ir arī pašu valsts uzņēmumu interesēs, jo dividenžu izmaksai tiktu piemērots nevis noteikts procents visiem, kā ir tagad, bet tiktu vērtēta arī investīciju nepieciešamība u. Savulaik, kad Lietuva sāka kotēt savu valsts uzņēmumu akcijas biržā, valsts dividendes no 40 miljoniem litu Vai tas ir unikāls gadījums vai vispārīga tendence — par to mēs diskutēsim.

Ir uzaicināti starptautiskie eksperti, kas piedalījušies uzņēmumu ievešanā biržā, paši investējuši šādos uzņēmumos dažādās valstīs, viņi dalīsies ar savu pieredzi. Taču, kā jau teicu iepriekš, akciju vai citu uzņēmuma vērtspapīru nonākšana biržā noved pie uzņēmuma pārvaldes profesionālisma palielināšanās, un tas parasti labvēlīgi ietekmē uzņēmuma finanšu rezultātus. Vai nav tā, ka viens no svarīgākajiem kavēkļiem valsts uzņēmumu laišanai biržā ir bailes, ka tas novedīs pie valsts stratēģiski svarīgāko uzņēmumu privatizācijas?

Ja tā ir, tad faktiski tas nozīmē, ka politiķi neuzticas paši sev. Runa taču ir par nelielas daļas akciju laišanu biržā, valstij saglabājot pilnīgu kontrolpaketi. Saistītie raksti.

Skatiet arī