Tirgus veidotāju iespējas.

Latvijas Bankas ekonomists Foto: Shutterstock Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

  1. Brīvais tirgus un merkantilisms Teorija Mūsdienu pasaules lielākā daļa valda brīvā tirgus ekonomika jeb kapitālisms.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā. Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem.

tirgus veidotāju iespējas rsi stratēģija 60 sekundes

Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi sabiedrības novecošanāspieaugošas valstu parādsaistības, kas "sasien rokas" pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai [1]bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert [2]. Piemēru ir neskaitāmi daudz, bet kā uzskatāmus un Latvijas sabiedrībai jau pazīstamus var minēt tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" un Uzņēmumu reģistra virtuālos asistentus.

tirgus veidotāju iespējas kā ātri nopelnīt naudu bez noguldījumiem

Šādi jauni risinājumi ļauj ietaupīt gan materiālos, gan cilvēkresursus, un tas laika gaitā ļautu uzlabot produktivitāti. Pasaulē jau šobrīd digitāli algoritmi spēj aizvietot darbiniekus daudzās profesijās, ļaujot uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt darba ražīgumu.

  • Darba tirgus prasības jārespektē arī izglītības sistēmai - LV portāls
  • Darba tirgus prasības jārespektē arī izglītības sistēmai Avots: EM LV portāla infografika Darba tirgus pēc krīzes ir atguvies, taču profesiju pieprasījums mainās.
  • LM plāno efektīvāk prognozēt darba tirgus attīstību

Par digitalizācijas sniegtajiem produktivitātes ieguvumiem ekonomistiem ir lielākoties līdzīgs viedoklis, bet pavisam citādi ir ar jautājumiem, kas šajā kontekstā skar nodarbinātību. Pamatā pastāv divi pretēji viedokļi, kā digitalizācija ietekmēs nodarbinātību nākotnē.

Eksperti un politikas veidotāji: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos

Pirmais paredz, ka attīstītajās pasaules valstīs nākamajos 10 līdz 20 gados varēs tirgus veidotāju iespējas līdz pat pusei darbavietu attīstības valstīs pat cilvēki, kas nopelnīja naudu lielāku daļu, ko ietekmē nodarbinātības struktūra [3].

Šādas straujas pārmaiņas varētu izraisīt masu bezdarbu. Savukārt otrā viedokļa piekritēji atgādina, ka vēsturiski darbaspēka aizvietošana ar tehnoloģijām radījusi arvien jaunas darbavietas, un pauž pārliecību, ka arī digitalizācijas rezultātā pieaugs pieprasījums pēc jaunām profesijām.

  • rankaspiens.lv - Portāls latviešiem pasaulē
  • LM plāno efektīvāk prognozēt darba tirgus attīstību Labklājības ministrija LM plāno izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā.
  • Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu

To, kādā virzienā noritēs faktiskā attīstība, rādīs laiks. Bet jau šobrīd skaidrs, ka abējādi gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas, kurām politikas veidotājiem ir laikus jāgatavojas. Vairākos praktiskos pētījumos secināts, ka digitalizācijas procesā darbavietas tiek ne vien zaudētas, bet arī radītas no jauna. Piemēram, kādā Austrijā veiktā pētījumā secināts, ka nozarēs ar augstāku digitalizācijas proporciju radīts piecas reizes vairāk darbavietu nekā iznīcināts tūkst.

Tas rāda, ka ir iespējama pozitīva korelācija starp nodarbinātības pieaugumu un digitalizācijas attīstību ekonomikā. Tomēr, lai tehnoloģiju attīstība radītu jaunas darbavietas, jāizpildās zināmiem nosacījumiem.

tirgus veidotāju iespējas youtube kā nopelnīt naudu

ASV Bostonas universitātes pētnieks Džeims Bessens, atskatoties uz vairāku nozaru pieredzi ilgā laika posmā, secina, ka tehnoloģiju attīstībai ir lielāks potenciāls radīt nodarbinātības pieaugumu tad, ja nozares radītajam produktam ir augsta pieprasījuma elastība [5].

Proti, ja tehnoloģiju attīstība ļauj padarīt produktu aizvien pieejamāku un pieprasītāku plašam patērētāju lokam, uzņēmumiem būs nepieciešami papildu darbinieki, lai saražotu aizvien lielāku preču daudzumu, un līdz ar to no jauna radītās darbavietas pārsniegs automatizācijas rezultātā zudušās.

Šāda situācija parasti ir raksturīga jaunām nozarēm, kuru produkti ir sava dzīves cikla sākumposmā un nav sasnieguši augstu tirgus piesātinājumu.

Piemēram, auto industrijas attīstības gaitā automatizēto montāžas līniju ieviešana ļāva būtiski samazināt darbaspēka ieguldījumu vienas produkcijas vienības ražošanā. Tomēr, krītoties ražošanas izmaksām, vienlaikus auto kļuva daudz pieejamāks patērētājiem, un nozarē nodarbināto skaits laika gaitā būtiski pieauga. Taču nozarēs, kuru produkcija jau šobrīd ir plaši izplatīta, turpmāka ražošanas automatizācija var nozīmēt arī neatgriezenisku darbavietu zudumu.

Darba tirgus prasības jārespektē arī izglītības sistēmai

Tādēļ faktiskā nodarbinātības attīstība varētu būt atkarīga no tā, cik lielā mērā digitalizācijas sniegtās iespējas izmantosim jaunu produktu radīšanā un to padarīšanā par tirgū pieprasītu masu produkciju, pretstatā tirgū jau labi pazīstamu preču un pakalpojumu ražošanas optimizācijai.

Taču svarīgs ir ne vien darbavietu skaits, bet arī to kvalitāte. Atslēgas vārds ir darba vietu polarizācija jeb pieaugošā atalgojuma nevienlīdzība, kas pēdējo desmitgažu laikā vērojama attīstīto valstu ekonomikās [6]. Proti, aizvien vairāk sarūkot vidējo ienākumu tirgus veidotāju iespējas slānim, pieaug plaisa starp darbiniekiem ar nosacīti zemākām prasmēm un augsti kvalificētiem darbiniekiem.

Līdz šim, pēc ekonomistu domām, to, iespējams, ietekmējuši tādi faktori kā arodbiedrību ietekmes samazināšanās, nodokļu politikas izmaiņas, kā arī patēriņa struktūras izmaiņas un zemākas tehnoloģiju attīstības tirgus veidotāju iespējas [7]. Vai turpmāka ekonomikas digitalizācija šo plaisu var plest vēl plašāku? Pat ja kopējais darbavietu skaits aizvien plašākas digitālo tehnoloģiju ieviešanas rezultātā nemazinātos vai pat pieaugtu, ir acīmredzams, ka šie procesi var būtiski mainīt tirgū pieprasīto darbinieku prasmju profilu.

Tas nozīmē, ka darbiniekiem būs jāspēj atbilstoši pielāgoties, apgūstot un pielietojot jaunas zināšanas un prasmes. Turklāt pārmaiņas var notikt visai strauji, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju zemās pavairošanas izmaksas. Šādos apstākļos var izveidoties situācija, kad vienlaikus ir gan augsts pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem, gan arī augsts bezdarba līmenis, jo atšķiras tirgū pieprasītās un piedāvātās darbinieku prasmes.

Tas rada nopietnu izaicinājumu politikas veidotājiem, lai savlaicīgi identificētu paredzamās izmaiņas un atbilstoši pielāgotu izglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēmas. Piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā Somija spērusi vairākus soļus, lai sagatavotu tās tautsaimniecību mākslīgā intelekta attīstības radītajiem izaicinājumiem [8]un arī citām valstīm būs jāseko, lai nezaudētu globālā konkurences cīņā.

Kā Latvijai līdz šim veicies ar tautsaimniecības digitalizāciju un kādā starta pozīcijā atrodamies digitālo risinājumu ieviešanas stafetē?

Brīvais tirgus un merkantilisms — teorija. Pasaules vēsture, 7. klase.

Viens no rādītājiem, pēc kura iespējams salīdzināt valstu gatavību digitālo tehnoloģiju ieviešanai un izmantošanai, ir Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss jeb DESI indekss.

Kā Latvijas stiprās puses novērtētas savienojamība ātrs un plaši pieejams platjoslas internets un pieejami digitālie sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, e-pārvaldes pakalpojumi, kā arī atvērto datu principu ieviešana.

tirgus veidotāju iespējas godīgi ienākumi internetā bez ieguldījumiem 2020

Taču kopumā Latvija krietni atpaliek no ES vidējiem rādītājiem cilvēkkapitāla un uzņēmējdarbības kritērijos, kā iemesls ir izteikti vājas iedzīvotāju digitālās pamatprasmes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums darba tirgū ar augošu pieprasījumu pēc šiem speciālistiem, kā arī salīdzinoši vājā digitālo risinājumu integrācija uzņēmumos.

Ja nekas netiks darīts šo vājo punktu uzlabošanai, tad nākotnē, visticamāk, būs jārēķinās ar konkurētspējas pasliktināšanos mazāk digitalizēta un produktīva darbaspēka ietekmē, kas savukārt var radīt virkni izaicinājumu politikas veidotājiem neatbilstošu prasmju veidots strukturālais bezdarbs, uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas vājināšanās, u.

Eksperti un politikas veidotāji: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes.

Rezultātā riskējam zaudēt darbavietas nevis digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstības ietekmē, bet tieši pretēji — tāpēc, ka atpaliekam šo tehnoloģiju ieviešanā no mūsu konkurentiem. Kādi mākslīgā tirgus veidotāju iespējas risinājumi top Baltijā? Noskatieties arī video, kādi mākslīgā intelekta risinājumi top Baltijā un jau tiek izmantoti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumos.

Arī video tekstu ierunājis robots jeb valodas tehnoloģiju platformas hugo. Rakstā izmantotā literatūra Gordon, Robert J. Economic Growth: Restatement, Rebuttal, and Reflections. Coyle, Diane Frey, Carl Benedikt and Michael A. Osborne Haider, R. Boston Univ.

tirgus veidotāju iespējas vajag nopelnīt daudz un ātri

Latvijas Banka 2. Pirms konferences publicējam rakstu sēriju, kurā Latvijas Bankas ekonomisti analizē darba tirgus izaicinājumus, risinājumus un perspektīvas Latvijā, Baltijā un Eiropā. Pirmajā rakstā analizēti  demogrāfijas izaicinājumiotrajā tirgus veidotāju iespējas valstu darbaspēka rezervesbet trešajā aplūkotas darba tirgus reformas Eiropas Savienībā.

Skatiet arī